2024. gada ģeovieta – Gūdu klintis

/Gūdu klintis , ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis atrodas Gaujas senlejas teritorijā.

Gaujas labajā pamatkrastā pie pašas Gaujas upes un gar tās palieni un vecupi atsedzas senajā devona periodā veidojušies smilšakmeņi, vietām māli. Atsegumi līdz 50 m augstajā pamatkrasta kraujā ir izvietoti trīs pakāpēs.

Klintīs ir atrastas bruņuzivju, daivspurzivju un bezžokļeņu fosīlijas, kā arī fosfātu konkrēcijas. Atsegumu joslas kopējais garums, aptverot visus to līmeņus pamatkrastā, ir 390 m. Gūdu klintis pēc virsmas platības ir vienas no lielākajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Klinšu otrs nosaukums ir Gaviļu iezis. Tas acīmredzot radies no ganu dziesmām un gavilēm, kas atbalsojušās stāvajā, ieliektajā smilšakmens sienā. Senāk Gaujas palienē klinšu pakājē bijušas ganības – zālāji. Šobrīd paliene iepretim klintīm ir aizaugusi ar baltalkšņu un ievu brikšņiem.

Devona smilšakmeņu atsegumi no ģeoloģijas viedokļa ir viens no Latvijas simboliem.